Kas b¿tu, ja sap¿i neb¿tu mistiska m¿kla, bet gan dz¿va pr¿ta laboratorija? Sav¿ darb¿ “Miegs un sap¿i” 19. gadsimta eksperiment¿l¿s psiholo¿ijas celmlauzis Alfr¿ds Mor¿ veic aizraujo¿u izp¿ti par to, kas notiek, kad apzi¿a v¿jin¿s: sap¿u ra¿an¿s, t¿lu sec¿ba, atmi¿as loma, hipnagogiskas il¿zijas, murgi, m¿ness¿rdz¿ba, ekst¿ze, hipnotisms, apreibums, del¿rijs... Nekas netiek atst¿ts nejau¿¿bai. K¿ nenogurdin¿ms pats sevis v¿rot¿js Mor¿ atk¿rtoti veic eksperimentus un sniedz prec¿zus aprakstus (izrais¿tas pamo¿an¿s, sensorie stimuli miega laik¿, atbilst¿bas starp ¿st¿m saj¿t¿m un sap¿u ain¿m), lai atkl¿tu sap¿o¿anas meh¿niku un t¿s cie¿¿s saites ar ¿ermeni, ma¿¿m un atmi¿u. Lappus¿m ritot, izpl¿st robe¿as starp sapni, nepr¿tu un ¿enialit¿ti: pr¿ts asoci¿ caur l¿dzska¿u un skan¿juma l¿dz¿b¿m, pastiprina iespaidus, rada ticamas halucin¿cijas un da¿k¿rt atkl¿j aizmirstas atmi¿as. Skaidrs, metodisks un bie¿i p¿rsteidzo¿s ¿is klasi¿is savij psiholo¿iju, fiziolo¿iju un aizraujo¿us liec¿bas st¿stus dialog¿. Ikvienam, kas ap¿auba izt¿li, apzi¿u vai nakts nosl¿pumu, ¿is darbs ir pamata, drosm¿gs un p¿rsteidzo¿i m¿sdien¿gs - tas j¿uztver k¿ zin¿tnisks un int¿ms piedz¿vojums, kur¿ sapnis iem¿c¿s run¿t.